Akadēmiskais centrs
Šī gada 6.augustā visa Latvijas dārzkopju un botāniķu saime atzīmēs profesora Voldemāra Langenfelda simtgadi. Profesors Voldemārs Langenfelds gan Latvijā, gan āvalstīs bija plaši pazīstams, kā ābeļu ģints speciālists.
Visu savu profesionālo mūžu profesors bija veltījis ābeļu sistemātikas, ģeogrāfijas un filoģenēzes jautājumiem, mantojumā atstājot apjomīgu herbāriju, kas satur vairāk kā 500 herbārija lapu. Tie ir paraugi ne tikai no Latvijas, bet arī no citām valstīm. Latvijas Universitātes Vēstures muzejā atrodas arī neotips Malus sylvestris (L.) Mill. var.sylvestris, ko profesors ievācis Madonas rajonā Cesvaines apkārtnē un aprakstījis. Profesora izcilie pētījumi un zinātniskie raksti par ābelēm ir apkopoti un publicēti monogrāfijā “Ābeles. Morfoloģiskā evolūcija, filoģenēze, sistemātika”, kuru klajā laidusi izdevniecība ”Zvaigzne” 1991.gadā.
Tālajā 1961.gadā profesors uzsāka pedagoģisko un zinātnisko darbu Latvijas Universitātē, radoši un aizrautīgi lasot lekcijas un vadot praktiskos darbus augu morfoloģijā un sistemātikā par augstāko augu filoģenētiskajām sistēmām. Kopā ar Emīliju Ozoliņu un Gaidu Ābeli profesors uzrakstīja mācību grāmatu “Augstāko augu sistemātika” (1963.gads), kas ilgus, jo ilgus gadus studentiem bija kā galvenais mācību materiāls studijās.
Šajā svētku dienā mēs pieminēsim profesora Voldemāra Langenfelda ieguldījumu Latvijas botānikā un zinātnē kopumā. Viņa aizrautība augu pētījumos ir iedvesmojusi un likusi pamatus daudzu nākamo paaudžu botāniķu izglītībai un zinātniskajam darbam. Plašāka informācija par profesora mūža gājumu https://www.lu.lv/muzejs/par-mums/zinas/zina/t/78893/
Apraksts zem herbārija foto
Neotipa "Malus sylvestris var. sylvestris" herbārijs. Ievācis un aprakstījis V. Langenfelds Cesvaines apkaimē 1963. gadā. LU Muzeja krājums
