Akadēmiskais centrs
Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultāte organizē Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētā projekta "EditGrass4Food" noslēguma konferenci, 5. aprīlī, kas norisināsies LU Dabas mājā, Jelgavas ielā 1, Rīgā. Konferencē tiks prezentēta trīs gadu ilgā sadarbība un pētījumu rezultātu sasniegumi, kas veltīti daudzgadīgās airenes abiotiskā stresa izturībai un tās uzlabošanai.
Mūsdienās arvien neprognozējamāki klimatiskie apstākļi rada grūtības daudzgadīgo zālāju kultūrām, piemēram, daudzgadīgajai airenei, kas ir būtiska ganībās un zālājos.
Klimata pārmaiņas ir viens no faktoriem, kas var negatīvi ietekmēt lauksaimniecību un pārtikas drošību. Eiropas zaļais kurss un Farm to Fork (F2F) stratēģija paredz, ka biotehnoloģija spēlēs nozīmīgu lomu pārtikas drošības nodrošināšanā un palīdzēs nodrošināt ES ekonomikas ilgtspējīgu attīstību. Zālāji spēlē būtisku lomu gan cilvēku populācijas rekreācijā, gan lauksaimniecības dzīvnieku barībā. Daudzgadīgā airene ir ganībās un zālājos nozīmīgs augs, taču tai bieži pietrūkst izturības pret ziemeļeiropā un baltijā sastopamajiem klimatiskajiem apstākļiem, kas klimata izmaiņu ietekmē kļūst aizvien neparedzamāki.
Arī pēdējā 2023.-2024. g. ziemas sezona parādīja, ka ierastā sniega sega var pilnībā pazust, augsne var atkust, bet tam var sekot kailsals. Šādi apstākļi būtiski ietekmē daudzgadīgos zālājus un samazina to produktivitāti. “EditGrass4Food” projektā apvienoti vadošie Baltijas valstu un Norvēģijas zinātnieki, lai rastu kompleksu risinājumu abiotiskā stresa problēmai klimata izmaiņu rezultātā, kā modeli izmantojot nozīmīgu zālāju kultūru – daudzgadīgo aireni.
Projekta rezultātiem būs ietekme uz ganību zālāju produktivitāti Baltijas valstīs un Norvēģijā, kā arī plašāka ietekme uz dažādu lauksaimniecības augu kultūru noturību klimata pārmaiņu apstākļos. Projekta galvenais mērķis bija raksturot daudzgadīgās airenes (Lolium perenne) dažādu genotipu abiotiskā stresa izturību, novērtēt to ģenētisko pamatu pētot gēnu ekspresijas izmaiņas, kā arī veikt izmaiņas abiotiskā stresa izturībā, rediģējot noteiktus gēnus ar CRISPR/Cas9 sistēmu.
Projektā iesaistīti partneri no Baltijas valstīm un Norvēģijas, kas līdz šim nebija plaši sadarbojušies. Intensīva komunikācija partneru starpā ļāva salāgot vēlmes ar iespējām un nospraust īstenojamus projekta mērķus. COVID-19 pandēmija ierobežoja projekta partneru iespēju tikties klātienē, savukārt krievijas iebrukums Ukrainā radīja papildus stresu un projekta izmaksu pieaugumu. Vienlaicīgi šie izaicinājumi radīja papildus iespējas komunikāciju jomā. Jāatzīmē, ka Baltijas pētniecības programma rada iespēju finansiāli atbalstīt Ukrainas zinātniekus, kas ļāva projektā iesaistīt speciālistu ar ievērojamu pieredzi augu ģenētiskajā transformācijā.
Projekta noslēguma konference sniegs iespēju dalībniekiem diskutēt par iegūtajiem rezultātiem un turpmākajām darbībām, lai nodrošinātu projekta ilgtspējīgu ietekmi un informētu par projekta sasniegumiem un turpmākajiem mērķiem plašākai sabiedrībai.
Pasākuma programma:
09:00 Dr. Līga Ozoliņa-Molla (dekāne, LU bioloģijas fakultāte) atklāšana
09:15 Dr. Odd Arne Rognli “Izdzīvojušais sausums, sals un ledus – kā selekcionēt noturīgas daudzgadīgas zāles šķirnes?”
09:50 Dr. Nils Rostoks “Abiotiskā stresa tolerances uzlabošana daudzgadīgajā zālē, izmantojot genoma rediģēšanu - EditGrass4Food projekts”
10:10 Dr. Cecilia Sarmiento “Jauno genomu tehnikas regulēšana ES”
10:30 Kafijas pauze
11:00 Dr. Kristīne Jaškūnė "Abiotiskā stresa reakcija airzālēs: vecās problēmas un jaunas iespējas”
11:20 Dr. Mallikarjuna Rao Kovi “Transkripta profilēšana atklāj ieskatu daudzgadīgo airenes aukstajā reakcijā”
11:40 MSC Ferenz Sustek Sánchez “Daudzgadīgo airenes ģenētiskā transformācija, izmantojot morfogēno regulatoru ārpusdzemdes ekspresiju”
12:00 Dr. Anete Borodušķe “Daudzgadīgo airenes ģenētiskā transformācija, izmantojot morfogēno regulatoru ektopisko ekspresiju”
12:20 Noslēguma vārdi
12:30 Pusdienas un kafija
13:30 Noslēgums
Par projektu
Projekta mērķis ir uzlabot daudzgadīgās airenes adaptācijas spējas sala un sausuma stresa apstākļiem, ņemot vērā notiekošās klimata pārmaiņas. Pētījuma gaitā plānots noskaidrot, kādi daudzgadīgās airenes gēni ir atbildīgi par auga izturību pret abiotisko stresu. Tālāk paredzēts izmantot modernās genoma rediģēšanas metodes, par kuru atklāšanu 2020. g. tika piešķirta Nobela prēmija ķīmijā, lai iedarbotos uz konkrētiem gēniem un izmainītu to darbību. Tādējādi sagaidāms, ka tiks izmainīta daudzgadīgās airenes abiotiskā stresa izturība. Projekta īstenošana uzsākta 2021. gada 1. maijā un ilgs līdz 2024. aprīlim. Kopējais projekta finansējums ir 1 000 000 eiro.
Par grantiem
Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas granti ir finansiālais atbalsts, ko sniedz Islande, Lihtenšteina un Norvēģija (donorvalstis), baltoties uz 2010. gada 28. jūlijā parakstīto līgumu starp donorvalstīm un Eiropas Savienību par grantu ieviešanai paredzētā finansējuma piešķiršanu jaunajā 2014.-2021. gada periodā.
Par Latvijas Universitāti
Latvijas Universitāte nemainīgi bijusi Latvijas nacionālā, vadošā un ietekmīgākā augstskola. Tā ir lielākā plaša profila universitāte Latvijā, kurai ir nozīmīga vieta ne tikai visas izglītības sistēmas attīstībā, bet arī kopējā valsts ekonomikas izaugsmē. Pašlaik Torņakalnā tiek attīstīts LU Akadēmiskais centrs, kas kļūs par vienu no Ziemeļeiropā modernākajiem studentu un pētniecības centriem. Šobrīd tur atrodas Dabas māja un Zinātņu māja, nākamā durvis vērs Rakstu māja.
