Publicitātes foto.

Latvijas Universitātes asociētais profesors Indriķis Krams kā pirmais un korespondējošais autors sadarbībā ar pētniekiem no Tartu, Turku, Oklendas un Daugavpils respektablajā zinātniskajā žurnālā Pathogens ir publicējis prospektīvu pētījumu “Covid-19: tauki, liekais svars, iekaisums, etniskā piederība un dzimuma atšķirības” (Covid-19: Fat, Obesity, Inflammation, Ethnicity, and Sex Differences).

Rakstā konstatēts, ka ir nepieciešams pievērst sabiedrības uzmanību viscerālo tauku lomai Covid-19 infekcijas smaguma individuālo un populāciju atšķirību veidošanā. Šīs atšķirības var palīdzēt pētniekiem noskaidrot iemeslus, kādēļ tiek novērotas Covid-19 infekcijas smaguma un mirstības atšķirības dažādās populācijās, tautībās un atkarībā no dzimuma.

Aziātu viscerālie tauki noturīgāki pret Covid-19

Mūsdienās cilvēki piekopj sēdošu dzīvesveidu. Pat ja ikdienā dodamies pastaigās un nodarbojamies ar sportu, to nevar salīdzināt ar cilvēku fizisko slodzi pirms 50 gadiem, kad lielākā daļa strādāja fizisku darbu.

Mazkustīga dzīvesveida piekritēji sāk aptaukoties, un ap jostas vietu izveidojas tauki, kas liecina par to, ka vēdera dobumā ap iekšējiem orgāniem ir izveidojušies viscerālie tauki.

“Akna aptaukojas, veidojas metabolie traucējumi un insulīna rezistence. Pirmsdiabēta stāvoklis var vilkties gadiem, varam justies labi, līdz vienā dienā diabēts klāt un dzīve kļūst citādāka,” I. Krams skaidro viscerālo tauku nozīmi.

Eiropiešiem un afroamerikāņiem aptaukošanās ir ļoti neveselīga. Kad notiek aptaukošanās, tā saucamie zemādas tauku depo ātri tiek aizpildīti, tauku šūnas tiek bojātas, zemādas taukos veidojas iekaisums, kas ietekmē visu organismu.

Savukārt Dienvidaustrumāzijā ir novērojams aptaukošanās paradokss. Ķīnā, Taivānā, Vjetnamā un Singapūrā cilvēkiem viscerālā aptaukošanās ir vēl lielāka nekā Eiropā un ASV, taču tā spēj pasargāt pret smagu saslimšanu ar Covid-19, atklāts pētījumā.

Cilvēki, kas dzīvo Dienvidaustrumāzijas reģionā, iespējams, ir saskārušies ar citiem koronavīrusa paveidiem daudz agrāk un viņu aizpildītie tauku depo ir kā adaptācija pret koronavīrusiem. Tāpēc, saskaroties ar SARS-CoV-2, viņu ķermenis reaģē citādāk.

“Mūsdienu aptaukojies aziāts ir vairāk pasargāts pret koronavīrusu nekā mēs [eiropieši un amerikāņi] ar vidēji lieliem viscerālo tauku apjomiem, kuru ietekmē var veidoties diabēts. Mūsu tauki nav iekaisuši kā Āzijā, mūsu viscerālajos taukos ir ļoti daudz ACE2 enzīma, tāpēc arī vīruss mums tiek klāt vieglāk,” stāsta profesors, piebilstot, ka izvirzītā hipotēze paredz daudz lielāku saslimušo un mirušo skaitu Eiropā un ASV un daudz mazākus infekcijas un mirstības rādītājus Dienvidaustrumāzijā COVID-19 slimības otrā viļņa laikā.

Lai pasargātu sevi no aptaukošanās, profesors iesaka vairāk pievērsties savam uzturam, pēc iespējas mazāk ēdot taukainus ēdienus kombinācijā ar saldiem augļiem, kuros ir daudz cukura, bet savā uzturā vairāk iekļaut dārzeņus.

Ar pētījumu var iepazīties ŠEIT.

Share