Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultāte (MF) kā Eiropas radiogrāferu asociāciju federācijas (EFRS) saistītais dalībnieks sveic studējošos, kā arī nozares profesionāļus Starptautiskajā radiogrāfijas dienā!

"Starptautiskā radiogrāfijas diena ik gadu tiek svinēta 8. novembrī, atzīmējot rentgenstarojuma atklāšanu 1895. gadā un EFRS izmanto šo dienu, lai veicinātu radiogrāfijas profesiju atpazīstamību, uzsvērtu to būtisko ieguldījumu veselības aprūpē un vairotu sabiedrības izpratni par diagnostisko attēlveidošanu un staru terapiju," skaidro LU MF profesionālā bakalaura studiju programmas "Radiogrāfija" direktors asociētais profesors Ainārs Bajinskis.

1985. gadā strādājot Vircburgas Universitātē, vācu fiziķis Vilhelms Konrāds Rentgens (Wilhelm Conrad Röntgen) atklāja elektromagnētiskās radiācijas veidu, kuru mūsdienās pazīst kā rentgenstarus jeb X starus. Eksperimentējot ar elektronstaru cauruli, V. Rentgens novēroja fluorescenci uz tuvumā novietota ekrāna, kas klāts ar luminoforu. Viņš secināja, ka ekrāna spīdēšanu izraisījuši katodstari no elektronstaru caurules, kas izsaukuši nezināmu starojumu. V. Rentgens šos starus nosauca par X stariem, kurus sākotnēji uzskatīja par lādētu daļiņu plūsmu. Vēlāk tika noskaidrots, ka tās nav lādētas daļiņas, jo nenoliecās ne elektriskajā, ne magnētiskajā laukā. Toties Rentgens ievēroja, ka šis starojums spēj izspiesties cauri papīram, apģērbam un ādai. Pētnieks ieguva arī pirmo rentgenuzņēmumu, kurā redzami plaukstas kauli. Šo attēlu iegūšanas metodi ar rentgenstaru palīdzību sāka izmantot medicīniskajā diagnostikā.

1901. gadā par rentgenstaru atklāšanu V. Rentgens saņēma Nobela prēmiju fizikā.

Share